SAULES PASAKA

Šķiet, ka pati saule būtu novēlusies no mākoņa maliņas un iekritusi tepat mūsu pļavā. Un tagad pļava mirdz.Un tagad pļavā viena pie otras zied mazas, dzeltenas saulītes.

Es iebrienu dzeltenajā pļavā un elpoju, un visa lielā, saules pielietā pļava smaržo pēc medus.

Šajā mirklī man prātā ienāk doma – tad jau arī pati saule smaržo pēc medus.

Dzeltenā krāsa uz saules droši vien ir vēl košāka, vēl dzeltenāka, vēl siltāka.

Dzeltenā krāsa uz saules smaržo pēc medus.

Dzeltenā saule pati smaržo pēc dzeltena, bieza medus.

Dzeltenas bites sanesušas medu lielās, lipīgās kaudzēs. Saule silda medu un tas kūstot pārlīst visam pāri. Un tagad saule ir noklāta ar medu un smaržo – nedaudz pēc dzelteniem gaiļbikšiem, nedaudz pēc dzeltenām narcisēm. Pēc dzeltenajām vizbulītēm un dzeltenām gundegām.

Dzeltenās bites lido no zemes uz sauli un nes saldo medu augšup.

Tās ir dzeltenās saules bites, nevis tās parastās, kuras zum man tepat pie kājām, kamēr es stāvu dzeltenajā pļavā.

Tās ir lielas, dzeltenas saules bites, tik dzeltenas, ka tās nemaz nevar pamanīt dzeltenajos ziedos. Šīs bites vāc medu tikai no dzelteniem ziediem.

Pēc tam, kad noziedēs dzeltenās pienenes un dzeltenās purenes, saules bites vāks medu no dzeltenām madarām, dzeltenām saulespuķēm, dzeltenām zeltslotiņām, dzeltenām samtenēm un dzeltenām dālijām.

Es dzirdu to skaņu – kaut kas san, kaut kas zum, kaut kas švīkst, un es te stāvot nezinu vai tās ir parastās, vai saules bites, kas lidinās man garām.

Es elpoju sauli un medu un pienenes, un dzeltena, silta manī ieplūst gaisma un smarža.

Aizveru acis un šķiet redzu, kā liela, dzeltena bite atkal uz saules atnesusi medu, dzirdu kā tas šņācot izkūst lielajā karstumā.

 

Es jūtu smaržo pēc medus visa pļava un saule un zeme...


 

 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .